Garīguma meklējumos

Informācijas spēks ir nevis zināšanu apjomā, bet tajā, cik daudz tu esi spējīgs šīs zināšanas pielieto savā dzīvē

Šodien daudzi ir ‘’garīgās pilnveidošanas’’ meklējumos. Par informācijas izvēli uz šodienu nevar sūdzēties. Bet tieši tāpēc, ka šis informācijas ir tik daudz, tas daudzus ieved tādā ‘’uz vietas mīcīšanās ‘’ procesā. Tad, kad tiek rausts viss, ko tikai piedāvā. Neizlasīji vienu līdz galam, ieraudzīji jau kaut ko citu – video, audio, vebinārs, grāmatas….Un ir sajūta, ka es kaut ko meklēju un tūlīt, tūlīt jau atradīšu to, tik ilgi meklēto un sākšu garīgi augt.

Bet viss šis atvars velk sevī iekšā un rezultātā, it kā galvā kaut kas noskaidrojās, bet kaut kas, tieši pretēji, paliek vēl nesaprotamāks. Un jo vairāk tu meklē, jo tālāk tu pats no sevis aizej un no savas realitātes. Varbūt tā ir ilūzija? Tu gaidi, ka vienu dienu atradīsies tā ilgi gaidītā grāmata, kura izmainīs tavu apziņu, vai tas citāts, kurš kaut kādā maģiskā veidā uzlabos tavu dzīvi?

Ja apstāties kaut vai uz minūti un pajautāt sev – kāpēc man tas ir nepieciešams? Ko es meklēju? Ko es ceru atrast? Ko man nozīmē ‘’ garīgā pilnveidošanās’’?

Ja būt patiesam ar sevi – tad visdrīzāk tev pietrūkst varas pār citiem cilvēkiem, varbūt tu vēlies iemācīties manipulēt ar citiem, tu vēlies vairāk materiālu drošību, tu vēlies vairāk brīvības un neatkarības…Esi atklāts pats ar sevi, paseko līdzi tam, ko tad tu patiesībā vēlies, kas tevi dzen uz priekšu? Ko tu patiesībā vēlies iegūt?

Es esmu pārliecināta, ka tu esi noklausījies un izlasījis ļoti daudz materiālu. Bet cik daudz no tā visa tu reāli izmanto savā dzīvē?

Es domāju, ka jebkura tehnika ir noderīga, ja tā sniedz konkrētus instrumentus uz apzināšanos un pielietošanu. Ja, protams, tā nav kārtējā ’laimes tabletīte’, lai ieslīgtu ilūzijās un aizbēgtu no savām problēmām, melojot pats sev un citiem. Jebkuras zināšanas ir jāpielieto praksē. Bet daudzu pilnveidošanās ceļš sastāv no – informācijas savākšanas un cerībās, ka pienāks laiks un vajadzīgā informācija atnāks pie viņiem. Nevajag gaidīt, sāc strādāt ar to, kas tev ir. Pārbaudi – ja tas strādā praksē un sniedz tev reālus rezultātus, tad to arī atstāj sev, ja tā ir tikai ilūzija, tad izmet tādu tehniku ārā. Nevajag gaidīt, vajag vienkārši ņemt un darīt. Jā, darbs ar sevi bieži var būt arī diezgan nepatīkams un nepierasts. Vieglāk ir salikt dažādus talismanus un nolasīt sev maģisko vārdus.

Vienu es varu pateikt pavisam droši, ja tas, ko tev piedāvā, aizved tevi projām no tavām problēmām, neizstrādājot tās, tad tu tālu neaiziesi. Lai atrisinātu problēmu, ir jānostājas tai ar seju pret seju. Tas ne vienmēr ir tik vienkārši, bet to vajag. Tikai tā var anulēt neizdzīvoto un tad virzīties uz priekšu.

Nevar būt ‘’garīgās pilnveidošanās’’ bez savas ‘’pagātnes pieredzes’’ attīrīšanas, bez tavu pārliecību kritiskās apskates.

Tagad tu izlasīji šo tekstu un jau vēlies ar acīm meklēt kaut ko citu. Tas jau ir iestrādājies kā pieradums, meklēt jaunu informāciju. Bet tu paņem pauzi. Paņem papīra lapu, uzliec uz modinātāja 15 minūtes un to laikā uzraksti uz papīra visu, kas tev asociējās ar garīgo pilnveidošanos – kāpēc tev tā ir vajadzīga? Ko tu gaidi? Ko tu patiesībā vēlies iegūt? Nepaslinko, noskaidro patieso mērķi, savādāk tas ceļš tevi aizvedīs uz nekurieni. No vienas grāmatas pie otras….