Mans stāsts 

 

Mani sauc Iluta Repule. Es esmu dzimusi nelielā pilsētiņā, kas atrodas 250 km no Rīgas. Jau 12 gadus dzīvoju Anglijā. Mana dzimtā valoda ir latviešu valoda, bet vēl bez tās, es brīvi runāju angļu un krievu valodā.

Runā, lai kļūtu par īstu psihologu, pašam ir jāiziet cauri dažādiem smagiem stāvokļiem, pašam uz savas ādas ir jāizbauda visi psiholoģiskie ‘’nelabumi’’ un veiksmīgi atrisinot visas problēmas, piepildot sevi, bagātinot sevi, iepazīstot sevi, nodot šīs zināšanas tālāk citiem. Par psihologu es kļuvu 32 gados, bet gāju es uz to visu savu dzīvi.

 

Es vienkārši jutu….

Jau bērnībā es ievēroju, ka man ir neticami augsta jūtība uz cilvēku emocijām. Es jutu cilvēkus, novēroju viņu garastāvokļa maiņas. Nē, es neārstēju cilvēkus ar skatienu vai ar sarunām – es vienkārši viņus jutu. Man pat nav nekādu pārdabisku spēju, es vienkārši protu just cilvēkus. Šī īpatnība man lika domāt, ka daba man nav to devusi vienkārši tāpat, bet kaut kam, kas ir saistīts ar manu dzīves misiju.

 

Misijas meklējumos

Savu misiju es meklēju ilgi. Strādāju dažādos darbos, vācu pieredzi, bet katrā darbā vietā jutu, ka tas tomēr nav mans. Visas zināšanas, kuras es ieguvu, man ļoti noderēja dzīvē un tagadējā nodarbošanās. Vai es varētu teikt, ka mani darbi man nesniedza nekādu gandarījumu? Tā īsti nevar teikt, es apguvu ļoti daudz prasmes, bet tomēr garlaicīgais ofisa darbs nebija domāts man.

Es sāku slīgt depresijā, parādījās panikas lēkmes, trauksmes lēkmes jeb kā medicīnā to vēl sauc par – veģetatīvā distonija. Toreiz es vēl nesapratu kāda ir jēga šiem smagajiem stāvokļiem manā dzīvē. Tagad es saprotu, ka tā bija pati labākā dāvana, kuru es jebkad esmu saņēmusi. Šie stāvokļi mani izmainīja pilnībā. Es atcerējos savus bērnības sapņus, meklējot tur atbildes, ar ko tad man sākt nodarboties, kā sevi izpaust?

 

Slimība nav ienaidnieks 

Lai izprastu sevi, es sāku interesēties par slimību psiholoģiskajiem iemesliem. Slimība man pārstāja būt kaut kas noslēpumains un nekontrolējams, kura uzrodas ‘’nenokurienes’’ un plūst kā vien tai iegribās.

Katrai slimībai ir savs iemesls – tā ir mūsu pārdzīvojumu ķēdīte, kuru mēs bieži neapzināmies, kura ved mūs pie tā, ka agri vai vēlu, bet slimība sevi izpaudīs. Tā es kļuvu par ‘’Izdziedināties caur atmiņu’’ metodikas speciālistu, kuru apguvu pie profesora Žilberta Reno  (Gilbert Renauld)

Lai izdziedināšanās notiktu, nepietiek tikai ar to, lai cilvēks uzzinātu slimības iemeslu – ir jāatrisina visi pārdzīvojumi un ciešanas, kuri noveda pie slimības. Vienkāršāk runājot – jāprot atvadīties no visiem pārdzīvojumiem.

 

Prasmju iegūšana 

Tad es sapratu, ka man ir jāapgūst psihoterapija, lai palīdzētu cilvēkam mainīties uz to pusi, kuru viņi paši izvēlās. Pateicoties manām zināšanām un pamatīgam darbam ar sevi, es atbrīvojos no depresijas, hroniskā nogurumu sindroma, bailēm, trauksmes, panikas lēkmēm, VD….

Es vadu nodarbības/vebinārus un individuālās konsultācijas tiešsaistē. Man nav nekas labāks par to, ka cilvēks, kurš ir atnācis pie manis uz  sesijām/vebināriem  ar savu drūmo dzīves stāstu, pēc pāris sesijām sāk apzināties pats sevi, sāk rast izskaidrojumu situācijām savā dzīvē. Atrod pārliecību sevī un pats sāk veidot savu dzīvi! Kļūst par savas dzīves meistaru. 

 

Atziņas, ko esmu ieguvusi no savas pieredzes:

• Nav vērts cīnīties ar tām sajūtām, kas jau ir tevī (bailes, trauksme, dusmas). Tās ir jāpieņem sevī un pēc tam, atsperoties no tām, jāsāk uzlabot  situācija.

• Laimīgs ir tas cilvēks, kurš ir iekārtojis savu dzīvi  tā, lai tā atbilstu viņa rakstura īpašībām.

• Sākt visu no nulles – tas nav neprāts. Neprāts ir dzīvot nožēlojamu dzīvi dienu no dienas. Neprāts ir izlikties par laimīgu, lai arī iekšēji dvēsele cieš.

• Ja jūs vēlaties vienā jaukā dienā izdarīt kaut ko tādu, ko jau sen esat gribējis: viena jauka diena – tā ir šodiena!

• Cilvēks sev dzīvē liedz baudīt tik daudz ko tikai tāpēc, ka baidās iziet cauri sāpēm, baidoties pamēģināt kaut ko.

•  Pats lielākais ilūziju daudzums ir mūsu domās un pārliecībās. Jebkuras pārmaiņas dzīvē ir jāuzsāk no savu domu inventarizācijas.

• Zem guloša akmens ūdens neplūst!

•  

Ceļš pie sevis 

Es esmu laimīga, jo es esmu atradusi savu dzīves misiju. Es sapratu, ka šīs visas ciešanas man palīdzēja atvērt sevi – es gāju uz turieni, kur man bija nepieciešams iet. Es gāju uz savu DZĪVES JĒGU un turpinu palikt uzticīga šim ceļam. Es esmu priecīga, ka tieši tagad, šajā minūtē, mūsu ceļi ir krustojušies. Vai tas ir īsu laiku vai uz ilgu – vienalga tas mani priecē.

 

Viss, kas ar mums notiek, ir nepieciešams mūsu attīstībai. Apzinoties šo ideju, tā spēj jums dot milzīgu enerģijas daudzumu, lai nepadotos un turpinātu iet.

 

Laipni lūgti manā skolā!

 

Ar cieņu

Iluta Repule 

Tālr.: +447477 532981

Sevis Apzināšanās Skola