Par projekcijām

Projekcija- tas ir tad, kad es iedomājos par to, ko domā, grib un jūt cits cilvēks attiecībā pret mani.

Projekcija- tas vienmēr ir neapzināts process. Tad, kad es pieķeru sevi domājot cita cilvēka vietā – tas jau ir apzināšanās moments.

Projekcijas - problēma ir tieši tajā, ka viņa ir neapzināta un notiek automātā. Un kamēr es to neapzinos , tad es patiesībā komunicēju pats ar sevi. Piemēram, ja es izjūtu spriedzi, tad tas ir tāpēc, ka tajā momentā es esmu sadalījis sevi uz divām pusēm: es, tas, kas jūt spriedzi un es, tas, kas to ir izveidojies.

Izveidot es to varu ar dažādiem paņēmieniem, pašam to nepazinoties, vainoju sevi vai kauninu sevi, vai kaut kādā veidā pats sev visu laiku piekasos un tāpēc tā daļa, kura ir saspringusi, tā akurāti uzklājās uz otra cilvēka tēla un man tad liekas, ka viņš mani kaut kā kritizē, vaino, piekasās un domā par mani sliktu.

Dabīgi, ka es tad jutīšos slikti ar jebkuru cilvēku, pat tad, ja tajā brīdī, kad otrs cilvēks jūt, vēlās un domā vispār kaut ko citu. Viņš varbūt aizņemts tieši ar to pašu ar ko es - projicē savas sajūtas uz manis. Un rezultātā mēs sarunājamies nevis viens ar otru, bet katrs vedam savu iekšējo dialogu un tāpēc bieži nesadzirdam to, ko mums saka sarunu biedrs.

Projekcija - traucē attiecībās būt pašam par sevi - bloķē spontanitāti un jebkuru normālu vēlmju izpausmi. Nekāda apmaiņa tādos brīžos starp cilvēkiem nenotiek. Katrs atrodas savā iekšējā pasaulē un partneris kalpo tikai tam, lai būtu kā ekrāns savai projekcijai.

Pavērojiet sevi sarunās ar otru cilvēku.

#photo