Slimība - kā izdzīvošanas veids

Jebkura saslimšana - tās ir mūsu neizteiktās prasības. Tāpēc, mūsu smadzenes, ja tās nesaņem kaut ko no ārpuses, tad tās sāk to darīt no iekšpuses. Lai arī tas varētu šķist ''neloģiski'', bet mūsu smadzenes tādā veidā risina problēmu. Mūsu bioloģija izvēlējās tādu veidu, lai mēs ilgāk saglabātu savu drošību.

Slimība - tā ir izdzīvošanas programma. Mūsu ķermenis ietver sevī visu: slimības rašanos, tās uzturēšanu, ārstēšanu un brīdinājumu.

Kas ir slimības simptoms? Tā ir reakcija un nepabeigtu notikumu, kurš tika nofiksēts kādā noteiktā dzīves posmā. Slimības sakne vienmēr atrodās psihē. Simptoms ir tikai kā adaptacijas rezultāts, lai cilvēks varētu izdzīvot jaunos (šokējošos) apstākļos. Lai noņemtu simptomu, var izdzert tabletīti, bet organisms vienalga turpinās adaptēties, tāpēc, ka notikuma darbība vienalga netika pabeigta. Lai atjaunotu veselību, ir nepieciešams ''izdzēst'' vai ''pārkodēt'' notikumu darbību.

Simptoms patiešām ir organisma reakcija, kura ir virzīta, lai atbrīvotos no stresa. Stress liek ''bēgt'' pretējā virzienā. Piemēram, ja cilvēks ir paralizēts, tad stāvokļa neskaidrība pazūd, aiziet nepieciešamība problēmas risināšanai. Pazūd nepārvaldāmā stresa avots. Ja mūs kāds aizvainoja, var pasliktināties dzirde, tad šis simptoms jau ļauj pārraut kontaktu ar stresa avotu, iedarbojoties uz mums caur dzirdi.

Slimība, simptoms - tādā veidā ir bioloģisks paņēmiens, kurš ir virzīts uz to, lai attālinātu mūs no stresa, tiešāk, atvieglotu mūsu apziņu no nepārtrauktās stresa iedarbības.

Lēmumu, kuru pieņems ķermenis, kā adaptāciju - lai paslēptos vēl dziļāk zemapziņa no problēmām, kuras nespējām regulēt, apiet vai atrisināt.

Tāpēc, kāda cita mūsu ķermeņa daļa, (ar kuru ir saistīta šī problēma) neapzināti uzņem uz sevis problēmu, lai pasargātu citas organisma daļas un ļautu cilvēkam turpināt dzīvot un funkcionēt.