Dzīve bez mīlestības

Daudzi pavada visu dzīvi, gaidot vienīgo un patieso mīlestību. To lielo un gaišo, kuras dēļ var prātu zaudēt. Nodzīvot dzīvi un tā arī būt nemīlētam? “Nē, man viss būs kā pasakā. Es necietīšu tā, kā cieš citi,” mēs domājam, kad esam jauni un pārliecināti par sevi. Mēs domājam, ka zinām, kā ir jāmīl pa īstam.

Mēs skatāmies seriālus par mīlestību, lasām mīlestības romānus un iztēlojamies šo romantisko stāvokli. Šo lidojuma stāvokli, šo stāvokli, kad emociju ir tik daudz, un šī prieka un laimes sajūta... tauriņi vēderā, aizmirstas viss uz pasaule, pat ēst negribas... un mēs vēlamies, lai šī sajūta nekad nebeigtos...

Cik ilgi mēs varam noturēties tādā stāvoklī, kad reibstam no laimes? Nedēļu, mēnesi, gadu? Mūsu daba sāks vēlēties harmoniju un līdzsvaru, un šīs emociju šūpoles aizlido uz pretējo pusi. Šūpoļu metafora šeit ļoti labi apraksta mūsu iekšējo stāvokli – jo spēcīgāka amplitūda, jo ilgāk mūs šūpo no stāvokļa ‘mīlestība’ uz stāvokli ‘naids un sāpes’.

Dabā valda fizikas likumi. Viss vienmēr tiecas pretī līdzsvaram. Mēs noliecam svārstu vai saspiežam atsperi – viss tiks novirzīts uz to, lai noņemtu sasprindzinājumu. Tāds pats process notiek, ja mēs tiecamies pēc lielās mīlestības.

Paskatieties uz tiem, kuriem mīlestība ir ‘iemīlējies kā bez prāta’ un kā mīl tie, kuri ir nodzīvojuši kopā gadiem ilgi. Pirmie pēc kāda laika izdeg. Otriem savukārt ir šis līdzsvars – nav spilgtu emociju un jūtu, amplitūda neliela un bez ieciklēšanās uz ilgi laiku vienā stāvoklī.

Aizraušanās ar romantisku priekšstatu par mīlestību neļauj viņiem ieraudzīt šo sajūtu vienkāršību un dabiskumu.

Tikai nejauciet harmoniju un līdzsvaru ar vienaldzību un vēsumu. Mīlestība piepilda, nevis ‘jumts sāk braukt’. Tā nepieprasa nekādu samaksu. “Man ir labi ar savu mīļoto cilvēku, bet es nekrītu histērijā un neraustos, kad viņš man nav blakus. Man patīk kaut ko izdarīt viņa dēļ, bet es neaizmirstu par sevi un savām vēlmēm,” jūs nodomājat.

Tie, kuri iekrīt spēcīgu jūtu lamatās, arī var būt ļoti ilgu laiku kopā. Parasti šī šūpošanās viņiem notiek pēc šādas shēmas: no sākuma ir jāsastrīdas, pēc tam jāsalabst, no sirds jāizrunājas, un pēc kautiņa viņiem ir kaislīgs sekss. Tādas attiecības atņem spēku, bet savādāk viņi neprot un nevar. Tādā gadījumā vai nu kāds neiztur un aiziet, vai arī viņi noved viens otru un visus apkārtējos līdz nespēkam.

Kas tie ir par cilvēkiem un kāpēc viņi dzīvo šādos stāvokļos, stāsta Sevis Apzināšanās Skolas nodarbībās.