Dzīves aicinājums
- Iluta Repule
- Sep 13, 2015
- 2 min read
Pajautājiet sev – vai tas darbs, kuru jūs šobrīd darāt, sniedz jums patiesu gandarījumu? Vai jūs gaidāt katru nākamo rītu, lai atkal varētu darīt to, ko jums tik ļoti patīk darīt? Ja atbilde ir ‘jā’, tad šis raksts nav domāts jums un jūs esat laimīgs cilvēks.
Tomēr, ja jums, atbildot uz šiem jautājumiem, pārskrēja šermuļi pār kauliem, domājot par to, ka atkal jāiet uz to nožēlojamo darbavietu, tad lasiet tālāk.
Kā atrast savu nodarbošanos? Kā atrast savu nišu?
Viss ir vienkārši: atdodot vislielākās vērtībās no tām, kuras jums piemīt, un kuras ir visvairāk pieprasītas sabiedrībā.
Piemēram, jūs varbūt protat ļoti labi šūt, zīmēt, tulkot, izgatavot kaut ko no koka vai papīra, vai arī jums patīk daudz runāt, radīt mūziku, palīdzēt cilvēkiem. Īsi sakot – kaut kas tāds, kas ir jūsu vaļasprieks, bet kurā jūs pagaidām nedalāties ar citiem cilvēkiem un nepelnāt ar to naudu.
Kāpēc savas nišas atrašana nenotiek automātiski?
Tāpēc, ka jūs dzīvojat autopilotā. Jūs nemēģināt izpaust savas stiprās puses. Jūs neaizdomājaties, ka daudz no tā, ko jūs darāt, jūs rīkojaties caur savām pārliecībām, kuras pat kritiski nepārskatāt. Jūs sev esat iestāstījis, ka esat par vecu, par jaunu, par stulbu, par neglītu, lai darītu to, ko jūs patiesi vēlaties darīt. Jūs sev stāstāt, ka varat kļūdīties, ka jums nesanāks, ka jūs pazaudēsiet laiku un naudu. Jūs esat uzzīmējis galvā ainu, ka jau pirmajā reizē visam ir jābūt perfekti, ka jums ir jābūt meistaram. Tikai jūs esat aizmirsis, ka par meistaru var kļūt, kļūdoties neskaitāmas reizes, tikai praktizējot vienu un to pašu 1000 reizes, tikai noslīpējot savu amatu – tikai tad ir iespējams kļūt par sava amata meistaru.
Sēžot un gaidot, ka vienu dienu viss notiks pats no sevis, jūs dzīvojat ilūzijās un pašapmānā. Tā nenotiek. Palasiet veiksmīgu cilvēku dzīves stāstus – kādiem procesiem viņi ir gājuši cauri! Jūs nekur neatradīsiet, ka viņi stāstītu par to, ka vienas dienas laikā viss uzreiz sanāca.
Cik reizes viņiem vajadzēja nokrist, lai sasniegto to, kur viņi ir tagad. Un tikai bailes no kļūdām jūs attur un neļauj riskēt. Riskēt, lai pēc tam iegūtu to dzīvi, kuru jūs patiesībā vēlaties dzīvot.
Jūs ignorējat tik daudz iespēju, kuras jums parādās dzīvē tikai tāpēc, ka baidāties, ko kāds padomās par jums, jūs baidāties no kļūdām. Jūs patiesībā visu laiku baidāties sev sagādāt sāpes, bet attīstība nevar notikt bez sāpēm. Tas ir dabīgs process iziet cauri sāpēm.
Citiem vārdiem runājot – darot vienu un to pašu tāpat kā visi citi, nevar saņemt pienācīgus rezultātus.
Un vēl jums vienmēr ir iespēja ‘nomierināties’, tā arī neatrodot savu dzīves aicinājumu. Iesēdēties savā nemīlamajā darbā. Pierast pie tās vieta. Adaptēties. Visi tā dzīvo. Nu un tad? Normāli. Nedaudz alkohola, nedaudz nīdēšanas un dzīve kļūst paciešama. Jā, un vēl, protams, var gaidīt, ka varbūt vienu dienu viss izmainīsies pats no sevis, un dzīve kļūs daudz, daudz foršāka.
Ne jau visiem ir lemts kļūt par Bilu Geitu, Maiklu Šūmaheri, Muhamedu Ali. Nu vismaz ne šajā dzīvē. Varbūt tad nākamajā. Es labāk pasērfošu internetā. Gan jau citreiz....
Un atkal jauna diena un atkal viss tas pats...
Ja jūs tomēr neapmierina tas dzīves stāvoklis, kurā jūs atrodaties tagad, tad jums šeit ''Mana Jaunā Dzīve''
Comments